Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'vēršos'

“Mīļie bērni, mans Mātes aicinājums, ar ko šodien es vēršos pie jums, ir patiesības un dzīvības aicinājums. Mans Dēls, kurš ir Dzīvība, mīl jūs un pazīst jūs patiesībā. Lai iepazītu un mīlētu sevi, jums jāpazīst mans Dēls; lai iepazītu un mīlētu citus, jums ir jāredz mans Dēls viņos. Tādēļ, mani bērni, lūdzieties, lūdzieties, lai jūs spētu saprast un pakļauties ar brīvu garu, būt pilnībā pārveidoti un šādā veidā iemantotu savās sirdīs Debesu valstību uz zemes. Pateicos jums! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni, jūs, ko mīl Mans Dēls, jūs, ko Es mīlu ar neizmērojamu Mātes mīlestību, nepieļaujiet, ka savtīgums un patmīlība valdītu pasaulē. Nepieļaujiet, ka mīlestība un labestība tiek apslēptas. Jūs, kas tiekat mīlēti, kas esat iepazinuši Mana Dēla mīlestību, atcerieties, ka būt mīlētam nozīmē mīlēt. Mani bērni, lai jums ir ticība. Kad jums ir ticība, jūs esat laimīgi un izplatāt mieru; jūsu dvēsele līksmo no prieka. Tādā dvēselē mīt Mans Dēls. Kad jūs atdodat sevi ticības dēļ, kad jūs atdodat sevi mīlestības vārdā, kad jūs darāt labu savam tuvākam, Mans Dēls smaida jūsu dvēselē. Manas mīlestības apustuļi, Es vēršos pie jums kā Māte. Es jūs pulcinu ap Sevi un vēlos jūs vadīt pa mīlestības un ticības ceļu. Pa ceļu, kas ved uz pasaules Gaismu. Es esmu šeit mīlestības un ticības dēļ, un ar Mātes svētību Es vēlos dot jums cerību un spēku jūsu ceļā, jo ceļš, kas ved pie Mana Dēla, nav viegls; tas ir pilns atteikšanās, sevis dāvāšanas, upurēšanas, piedošanas un daudz, daudz mīlestības. Bet šis ceļš ved uz mieru un laimi. Mani bērni, neticiet melīgām balsīm, kas jums stāsta par nepatiesām lietām, nepatiesu spožumu. Jūs, Mani bērni, atgriezieties pie Rakstiem. Es skatos uz jums ar neizmērojamu mīlestību, un ar Dieva žēlastību varu jums parādīties. Mani bērni, nāciet kopā ar Mani, lai jūsu dvēsele līksmo no prieka. Pateicos jums! ”

“Mīļie bērni! Debesu Tēvs manī ir darījis lielas lietas, un tieši tāpat Viņš tās dara visos, kuri Viņu maigi mīl un uzticīgi un patiesi Viņam kalpo. Mani bērni, Debesu Tēvs jūs mīl, un Viņa mīlestības dēļ esmu šeit, kopā ar jums. Viņš jūs uzrunā, bet kāpēc jūs negribat redzēt zīmes? Ar Viņu viss ir vieglāk. Arī ciešanas, kas tiek izdzīvotas kopā ar Viņu, vairs nav tik smagas, jo ir ticība, un ticība palīdz ciešanās, bet, ja ticības nav, ciešanas ieved grūtsirdībā. Ciešanas, kas tiek izturētas un veltītas Dievam, ceļ augšup. Vai gan mans Dēls ar savu ciešanu pilno upuri nav atpestījis pasauli? Es, Viņa Māte, biju kopā ar Viņu sāpēs un ciešanās tieši tāpat kā tagad esmu kopā ar jums visiem. Mani bērni, es esmu kopā ar jums gan dzīvē, gan sāpēs, gan ciešanās, gan priekā un mīlestībā, tāpēc ceriet. Cerība jums palīdz saprast, ka šeit ir dzīve. Mani bērni, es vēršos pie jums, mana balss uzrunā jūsu dvēseli, mana Sirds vēršas pie jūsu sirds. Manas mīlestības apustuļi, cik ļoti mana Mātes Sirds jūs mīl. Es tik daudz ko jums gribētu iemācīt. Cik ļoti mana Mātes Sirds vēlas, lai jūs būtu pilnīgi, bet tas iespējams tikai tad, ja jūsu dvēsele, miesa un mīlestība jūsos būs viens vesels. Es jūs lūdzu kā savus bērnus – daudz lūdzieties par Baznīcu un tās kalpiem, saviem ganiem, lai Baznīca būtu tāda, kādu to vēlas redzēt mans Dēls, – tīra kā avota ūdens un pilna mīlestības. Paldies jums! ”