Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'tumsu'

“Dārgie bērni! Jūs savā dzīvē visi esat pieredzējuši gaismu un tumsu. Dievs katram cilvēkam dod iespēju iepazīt labo un ļauno. Es aicinu jūs uz gaismu, kas jums ir jānes visiem cilvēkiem, kuri aizvien vēl palikuši tumsā. Ik dienas jūsu mājās ienāk cilvēki, kuru dvēsele atrodas tumsā. Dodiet viņiem, dārgie bērni, Dieva gaismu! Pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”

“Mīļotie bērni! Jau ilgu laiku es jums dāvāju manu Mātes sirdi un veltīju jūs manam Dēlam, bet jūs mani noraidāt. Jūs atļaujat grēkam arvien vairāk valdīt pār jums. Jūs atļaujiet, ka grēks jūs pilnībā sagūsta un atņem jums spēju pieņemt pareizus lēmumus. Mani nabaga bērni, palūkojieties sev visapkārt un saskatiet jūsu laika zīmes. Vai jūs domājiet, ka ir iespējams dzīvot bez Dieva svētības? Nepieļaujiet, lai tumsa valdītu pār jums, bet no sirds dziļumiem sauciet uz manu Dēlu. Jo Jēzus vārds spēj izkliedēt pat vislielāko tumsu. Es esmu vienmēr ar jums, jūs tikai sauciet: „Māmiņa, lūk, mēs esam šeit, vadi mūs. Pateicos jums. ”

“Dārgie bērni! Ar mātes mīlestību un neatlaidību es nesu jums dzīvības gaismu, lai izklīdinātu jūsos nāves tumsu. Nenoraidiet mani, mani bērni. Apstājaties un ieskatieties sevī un ieraugiet, cik jūs esat grēcīgi. Atzīstiet savus grēkus un lūdziet Dievam piedošanu. Mani bērni, jums nav jāsamierinās, ka esat vāji un mazi, bet jūs varat būt arī stipri un lieli, izpildot Dieva gribu. Atdodiet man jūsu šķīstītās sirdis, lai es tās varu apgaismot ar Mana Dēla Jēzus dzīvības gaismu. Pateicos. ”

“Dārgie bērni! Šodien es jūs aicinu spert grūtu un sāpīgu soli pretī vienotībai ar manu Dēlu. Es jūs aicinu uz grēksūdzi un šķīstīšanos, es aicinu pilnībā atzīt savus grēkus. Nešķīsta sirds nevar būt manā Dēlā un ar manu Dēlu. Nešķīsta sirds nevar nest mīlestības un vienotības augļus. Nešķīsta sirds nav spējīga uz pareizu un taisnīgu rīcību; tā nav Dieva mīlestības skaistuma piemērs, ne tiem, kas atrodas tās tuvumā, ne tiem, kas to vēl nav iepazinuši. Jūs, mani bērni, pulcējieties ap mani entuziasma, ilgu un cerību pilni, un es lūgšu labo Tēvu, lai Viņš jūsu šķīstītajās sirdīs liek, caur Svēto Garu Manu Dēlu, ticību. Mani bērni, ieklausieties manī un dodieties ceļā kopā ar mani! ”

“Mīļie bērni! Lai jūsu sirds nav cieta, noslēgta, pilna baiļu! Ļaujiet manai mātes mīlestībai to apgaismot un piepildīt ar mīlestību un cerību, lai kā Māte es varētu remdēt jūsu sāpes, jo es tās pazīstu, es tās esmu izjutusi. Sāpes paceļ, un tās ir visizcilākā lūgšana. Mans Dēls īpaši mīl tos, kas cieš sāpes. Viņš mani atsūtīja tās remdēt un nest cerību. Paļaujieties uz Viņu. Es zinu, ka jums tas ir grūti, tāpēc ka redzat ap sevi aizvien vairāk tumsas. Mani bērni, tā ir jākliedē ar lūgšanu un mīlestību. Tas, kurš lūdzas un mīl, nebaidās, jo viņam ir cerība un žēlsirdīgā mīlestība, viņš redz gaismu un manu Dēlu. Jūs, savus apustuļus, es aicinu censties būt par žēlsirdīgās mīlestības un cerības paraugu. Arvien no jauna lūdziet, lai jums būtu vairāk mīlestības, jo žēlsirdīgā mīlestība nes gaismu, kas kliedē jebkādu tumsu, – tā nes manu Dēlu. Nebīstieties, jūs neesat vieni, es esmu kopā ar jums. Es jūs lūdzu: lūdzieties par saviem ganiem, lai viņiem ne mirkli netrūktu mīlestības un lai viņi ar mīlestību darbotos mana Dēla labā – darbotos ar Viņa starpniecību un Viņu pieminot. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Mans Dēls bija mīlestības un gaismas avots, kad, būdams šajā pasaulē, uzrunāja visu tautu tautu. Mani apustuļi, sekojiet Viņa gaismai. Tas nav viegli. Jums jābūt maziem. Jums jākļūst mazākiem par citiem un ar ticības palīdzību – piepildītiem ar Viņa mīlestību. Neviens cilvēks šajā pasaulē bez ticības nevar piedzīvot brīnumaino pieredzi. Es esmu kopā ar jums. Ar savu atnākšanu un vārdiem es jums sevi atklāju; es vēlos jums apliecināt savu mīlestību un mātišķās rūpes. Mani bērni, netērējiet velti laiku, uzdodot jautājumus, uz kuriem jūs nekad nesaņemat atbildes. Jūsu šīszemes ceļa beigās Debesu Tēvs jums tās dos. Vienmēr paturiet prātā, ka Dievs zina visu; Dievs redz, Dievs mīl. Mans mīļotais Dēls apgaismo dzīvi, izkliedē tumsu; un mana mātišķā mīlestība, kas mani nes pie jums, nav izsakāma, tā ir noslēpumaina, bet reāla. Es jums atklāju savas jūtas pret jums: mīlestību, sapratni un mātišķu labvēlību. No jums, mani apustuļi, es gaidu rozes – lūgšanas, par kurām jākļūst mīlestības darbiem. Manai Mātes Sirdij tās ir visdārgākās lūgšanas. Es tās veltīju savam Dēlam, kas piedzima jūsu dēļ. Viņš uzlūko un dzird jūs. Mēs vienmēr esam kopā ar jums. Tā ir mīlestība, kas sauc, vieno, atgriež, iedrošina un piepilda. Tāpēc, mani apustuļi, vienmēr mīliet cits citu un vairāk par visu – manu Dēlu. Tas ir vienīgais ceļš, kas ved uz pestīšanu, mūžīgo dzīvi. Tā ir mana mīļākā lūgšana, kas piepilda manu sirdi ar visskaistāko rožu aromātu. Lūdziet, vienmēr lūdziet par saviem ganiem, lai viņiem būtu spēks būt par mana Dēla gaismu. Paldies jums! ”