Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'tagad'

“Mīļie bērni! Es vienmēr esmu ar jums, jo mans Dēls man jūs ir uzticējis. Un jums, mani bērni, es esmu nepieciešama, jūs mani meklējat, jūs nākat pie manis un iepriecināt manu mātes sirdi. Manī ir un vienmēr būs mīlestība pret jums – pret jums, kas ciešat un kas savas sāpes un ciešanas upurējat manam Dēlam un man. Mana mīlestība tiecas pēc visu manu bērnu mīlestības, un mani bērni tiecas pēc manas mīlestības. Jēzus tiecas pēc tā, lai, pateicoties mīlestībai, pastāvētu vienotība starp Debesīm un zemi, starp Debesu Tēvu un jums, mani bērni, Viņa Baznīcu. Tāpēc daudz jālūdzas, jālūdzas un jāmīl Baznīca, kurai jūs esat piederīgi. Tagad Baznīca cieš un ir nepieciešami apustuļi, kuri ar mīlošu vienotību, liecināšanu un dāvāšanu rādītu Dieva ceļus. Baznīcai nepieciešami apustuļi, kuri, ar sirdi izdzīvojot Euharistiju, veiktu lielus darbus. Tai nepieciešami jūs, mani mīlestības apustuļi. Mani bērni, Baznīca jau kopš tās pirmsākumiem ir vajāta un nodota, taču dienu no dienas tā auga. Tā ir neiznīcināma, jo mans Dēls tai devis sirdi – Euharistiju. Viņa augšāmcelšanās gaisma ir to apmirdzējusi un apmirdzēs. Tāpēc nebīstieties. Lūdzieties par saviem ganiem, lai viņiem ir spēks un mīlestība būt par pestīšanas tiltiem. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu: lūdzieties par mieru. Atmetiet egoismu un iedzīviniet vēstījumus, kurus jums dodu. Bez tiem jūs nevarat mainīt savu dzīvi. Dzīvojot lūgšanu, iemantosiet mieru. Dzīvojot mierā, jutīsiet nepieciešamību liecināt, jo jūs atklāsiet Dievu, ko tagad izjūtat kā kaut ko tālu. Tāpēc, bērniņi, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties un ļaujiet Dievam ieiet jūsu sirdī. Atgriezieties pie gavēņa un grēksūdzes, lai uzveiktu ļaunumu sevī un ap sevi. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Debesu Tēvs manī ir darījis lielas lietas, un tieši tāpat Viņš tās dara visos, kuri Viņu maigi mīl un uzticīgi un patiesi Viņam kalpo. Mani bērni, Debesu Tēvs jūs mīl, un Viņa mīlestības dēļ esmu šeit, kopā ar jums. Viņš jūs uzrunā, bet kāpēc jūs negribat redzēt zīmes? Ar Viņu viss ir vieglāk. Arī ciešanas, kas tiek izdzīvotas kopā ar Viņu, vairs nav tik smagas, jo ir ticība, un ticība palīdz ciešanās, bet, ja ticības nav, ciešanas ieved grūtsirdībā. Ciešanas, kas tiek izturētas un veltītas Dievam, ceļ augšup. Vai gan mans Dēls ar savu ciešanu pilno upuri nav atpestījis pasauli? Es, Viņa Māte, biju kopā ar Viņu sāpēs un ciešanās tieši tāpat kā tagad esmu kopā ar jums visiem. Mani bērni, es esmu kopā ar jums gan dzīvē, gan sāpēs, gan ciešanās, gan priekā un mīlestībā, tāpēc ceriet. Cerība jums palīdz saprast, ka šeit ir dzīve. Mani bērni, es vēršos pie jums, mana balss uzrunā jūsu dvēseli, mana Sirds vēršas pie jūsu sirds. Manas mīlestības apustuļi, cik ļoti mana Mātes Sirds jūs mīl. Es tik daudz ko jums gribētu iemācīt. Cik ļoti mana Mātes Sirds vēlas, lai jūs būtu pilnīgi, bet tas iespējams tikai tad, ja jūsu dvēsele, miesa un mīlestība jūsos būs viens vesels. Es jūs lūdzu kā savus bērnus – daudz lūdzieties par Baznīcu un tās kalpiem, saviem ganiem, lai Baznīca būtu tāda, kādu to vēlas redzēt mans Dēls, – tīra kā avota ūdens un pilna mīlestības. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu – esiet drosmīgi un nepadodieties, jo labais, pat visniecīgākais, pat visniecīgākā mīlestības zīme, uzvar ļauno, kas kļūst aizvien pamanāmāks. Mani bērni, paklausiet man, lai labais uzvarētu un lai jūs iepazītu mana Dēla mīlestību. Tā ir vislielākā laime – jūs apņem mana Dēla rokas, Viņš, kas mīl dvēseles, Viņš, kas sevi ir upurējis par jums un arvien no jauna sevi upurē Euharistijā, Viņš, kam ir mūžīgās dzīves vārdi. Iepazīt Viņa mīlestību, sekot Viņa pēdās nozīmē iemantot garīgo bagātību. Tā ir bagātība, kas piepilda ar labām emocijām un ļauj it visur saskatīt mīlestību un labo. Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, esiet kā saules stari, kas ar mana Dēla mīlestības kvēli sasilda visus, kuri ir līdzās. Mani bērni, pasaulei ir nepieciešami mīlestības apustuļi, pasaulei nepieciešams daudz lūgšanu, taču tādu lūgšanu, kuras plūst no sirds un dvēseles, ne tikai lūpām. Mani bērni, tiecieties pēc svētuma, taču ar pazemību – ar pazemību, kas dotu iespēju manam Dēlam ar jūsu starpniecību paveikt to, ko Viņš vēlas. Mani bērni, jūsu lūgšanas, jūsu domas un darbi – tas viss jums atver vai aizver Debesu valstības vārtus. Mans Dēls jums ir parādījis ceļu un devis cerību, bet es jūs mierinu un iedrošinu, jo es, mani bērni, piedzīvoju ciešanas, bet man bija ticība un cerība. Tagad esmu atalgota ar dzīvi mana Dēla valstībā. Tāpēc paklausiet man – esiet drosmīgi un nepadodieties! Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu – esiet drosmīgi un nepadodieties, jo labais, pat visniecīgākais, pat visniecīgākā mīlestības zīme, uzvar ļauno, kas kļūst aizvien pamanāmāks.

Mani bērni, paklausiet man, lai labais uzvarētu un lai jūs iepazītu mana Dēla mīlestību. Tā ir vislielākā laime – jūs apņem mana Dēla rokas, Viņš, kas mīl dvēseles, Viņš, kas sevi ir upurējis par jums un arvien no jauna sevi upurē Euharistijā, Viņš, kam ir mūžīgās dzīves vārdi. Iepazīt Viņa mīlestību, sekot Viņa pēdās nozīmē iemantot garīgo bagātību. Tā ir bagātība, kas piepilda ar labām emocijām un ļauj it visur saskatīt mīlestību un labo.

Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, esiet kā saules stari, kas ar mana Dēla mīlestības kvēli sasilda visus, kuri ir līdzās. Mani bērni, pasaulei ir nepieciešami mīlestības apustuļi, pasaulei nepieciešams daudz lūgšanu, taču tādu lūgšanu, kuras plūst no sirds un dvēseles, ne tikai lūpām. Mani bērni, tiecieties pēc svētuma, taču ar pazemību – ar pazemību, kas dotu iespēju manam Dēlam ar jūsu starpniecību paveikt to, ko Viņš vēlas.

Mani bērni, jūsu lūgšanas, jūsu domas un darbi – tas viss jums atver vai aizver Debesu valstības vārtus. Mans Dēls jums ir parādījis ceļu un devis cerību, bet es jūs mierinu un iedrošinu, jo es, mani bērni, piedzīvoju ciešanas, bet man bija ticība un cerība. Tagad esmu atalgota ar dzīvi mana Dēla valstībā. Tāpēc paklausiet man – esiet drosmīgi un nepadodieties! Paldies jums! ”