Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'tās'

“Mīļie bērni! Lai jūsu sirds nav cieta, noslēgta, pilna baiļu! Ļaujiet manai mātes mīlestībai to apgaismot un piepildīt ar mīlestību un cerību, lai kā Māte es varētu remdēt jūsu sāpes, jo es tās pazīstu, es tās esmu izjutusi. Sāpes paceļ, un tās ir visizcilākā lūgšana. Mans Dēls īpaši mīl tos, kas cieš sāpes. Viņš mani atsūtīja tās remdēt un nest cerību. Paļaujieties uz Viņu. Es zinu, ka jums tas ir grūti, tāpēc ka redzat ap sevi aizvien vairāk tumsas. Mani bērni, tā ir jākliedē ar lūgšanu un mīlestību. Tas, kurš lūdzas un mīl, nebaidās, jo viņam ir cerība un žēlsirdīgā mīlestība, viņš redz gaismu un manu Dēlu. Jūs, savus apustuļus, es aicinu censties būt par žēlsirdīgās mīlestības un cerības paraugu. Arvien no jauna lūdziet, lai jums būtu vairāk mīlestības, jo žēlsirdīgā mīlestība nes gaismu, kas kliedē jebkādu tumsu, – tā nes manu Dēlu. Nebīstieties, jūs neesat vieni, es esmu kopā ar jums. Es jūs lūdzu: lūdzieties par saviem ganiem, lai viņiem ne mirkli netrūktu mīlestības un lai viņi ar mīlestību darbotos mana Dēla labā – darbotos ar Viņa starpniecību un Viņu pieminot. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kā Baznīcas Māte, kā jūsu Māte es smaidu, raugoties uz jums, kā jūs nākat pie manis, kā jūs pulcējaties ap mani, kā jūs mani meklējat. Manas parādīšanās jūsu vidū ir pierādījums tam, cik ļoti Debesis jūs mīl. Tās jums norāda ceļu uz mūžīgo dzīvi, uz pestīšanu. Mani apustuļi, jūs, kas cenšaties iemantot skaidru sirdi un tajā – manu Dēlu, esat uz pareizā ceļa. Jūs, kas meklējat manu Dēlu, meklējat labu ceļu. Viņš ir atstājis daudz savas mīlestības zīmju. Viņš ir atstājis cerību. Viņu ir viegli atrast, ja esat gatavi uz upuri un gandarīšanu, ja jums ir pacietība, žēlsirdība un mīlestība pret saviem tuvākajiem. Daudzi mani bērni neredz un nedzird, jo to nevēlas. Viņi nepieņem manus vārdus un darbus, taču ar manu starpniecību mans Dēls uzrunā ikvienu. Viņa Gars visus manus bērnus apgaismo Debesu Tēva gaismā, Debesu un zemes vienotībā, savstarpējā mīlestībā, jo mīlestība sauc pēc mīlestības un nodrošina to, darbi ir svarīgāki par vārdiem. Tāpēc, mani apustuļi, lūdzieties par savu Baznīcu, mīliet to un dariet mīlestības darbus. Lai cik tā būtu nodota vai ievainota, tā ir šeit, jo tā ir no Debesu Tēva. Lūdzieties par saviem ganiem, lai viņos jūs redzētu to, cik liela ir mana Dēla mīlestība. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es atnācu pie jums, jūsu vidū, lai jūs man uzticētu savas rūpes un tādējādi es tās varētu stādītu priekšā savam Dēlam un par jums aizbilst Viņam jūsu labad. Es zinu, ka jums katram ir savas rūpes un raizes. Tāpēc es jūs mātišķi aicinu: nāciet pie mana Dēla galda! Viņš jūsu dēļ lauž maizi, Viņš jums atdod sevi. Viņš jums dāvā cerību. Viņš no jums prasa vairāk ticības, cerības un miera. Prasa, lai jūs sevī cīnītos pret egoismu, tiesāšanu un cilvēciskām vājībām. Tāpēc kā Māte es saku: lūdzieties, lai lūgšana jums sniegtu spēku iekšējai cīņai. Kad mans Dēls bija mazs, Viņš man bieži sacīja, ka daudzi mani mīlēs un sauks par Māti. Šeit, jūsu vidū, es jūtu mīlestību. Paldies jums! Šīs mīlestības vārdā es lūdzu savu Dēlu, lai neviens no jums, mani bērni, neatgrieztos mājās tāds pats, kā šeit ieradās; lai jūs nestu daudz vairāk cerības, žēlsirdības un mīlestības; lai jūs būtu mani mīlestības apustuļi, kas ar savu dzīvi liecina, ka Debesu tēvs ir dzīvības, nevis nāves avots. Mīļie bērni, vēlreiz es jūs mātišķi lūdzu aizlūgt par tiem, kas ir mana Dēla izvēlētie, par viņu svētīgajām rokām - par jūsu ganiem -, lai viņi sludinātu manu Dēlu ar daudz lielāku mīlestību un tādējādi vecinātu atgriešanos. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Saskaņā ar mana Dēla gribu un savu mātes mīlestību es nāku pie jums, mani bērni, bet īpaši pie tiem, kas nepazīst mana Dēla mīlestību. Es nāku pie jums, kas par mani domājat un mani piesaucat. Jums sniedzu savu mātes mīlestību un nesu sava Dēla svētību. Vai jums ir tīra un atvērta sirds, un vai jūs saskatāt dāvanas, manas klātbūtnes un mīlestības zīmes? Mani bērni, savā šīszemes dzīvē iedvesmojieties no mana piemēra. Mana dzīve bija sāpes, klusums un neierobežota ticība un paļāvība uz Debesu Tēvu. Nekas nav nejauši: ne sāpes, ne prieks, ne ciešanas, ne mīlestība. Tās visas ir žēlastības, kuras mans Dēls jums dāvā un kuras jūs ved uz mūžīgo dzīvi. Mans Dēls lūdz, lai jūs mīlat un lūdzaties Viņā. Mīlēt un lūgties Viņā – tas nozīmē (gribu jūs kā māte pamācīt) lūgties savas dvēseles klusumā, nevis tikai izsacīt lūgšanu ar savām lūpām. Tas ir arī katrs pats mazākais skaistais žests, kas darīts mana Dēla vārdā, tā ir pacietība, žēlsirdība, sāpju un upuru pieņemšana citu labad. Mani bērni, mans Dēls raugās uz jums. Lūdzieties, lai arī jūs varētu skatīt Viņa Vaigu un lai tas jums tiktu atklāts. Mani bērni, es jums atklāju vienīgo un īsto patiesību. Lūdzieties, lai to saprastu, lai spētu izplatīt mīlestību un cerību un lai spētu būt manas mīlestības apustuļi. Īpašā veidā mana mātes Sirds mīl ganus. Aizlūdziet par viņu svētītajām rokām. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Mans Dēls bija mīlestības un gaismas avots, kad, būdams šajā pasaulē, uzrunāja visu tautu tautu. Mani apustuļi, sekojiet Viņa gaismai. Tas nav viegli. Jums jābūt maziem. Jums jākļūst mazākiem par citiem un ar ticības palīdzību – piepildītiem ar Viņa mīlestību. Neviens cilvēks šajā pasaulē bez ticības nevar piedzīvot brīnumaino pieredzi. Es esmu kopā ar jums. Ar savu atnākšanu un vārdiem es jums sevi atklāju; es vēlos jums apliecināt savu mīlestību un mātišķās rūpes. Mani bērni, netērējiet velti laiku, uzdodot jautājumus, uz kuriem jūs nekad nesaņemat atbildes. Jūsu šīszemes ceļa beigās Debesu Tēvs jums tās dos. Vienmēr paturiet prātā, ka Dievs zina visu; Dievs redz, Dievs mīl. Mans mīļotais Dēls apgaismo dzīvi, izkliedē tumsu; un mana mātišķā mīlestība, kas mani nes pie jums, nav izsakāma, tā ir noslēpumaina, bet reāla. Es jums atklāju savas jūtas pret jums: mīlestību, sapratni un mātišķu labvēlību. No jums, mani apustuļi, es gaidu rozes – lūgšanas, par kurām jākļūst mīlestības darbiem. Manai Mātes Sirdij tās ir visdārgākās lūgšanas. Es tās veltīju savam Dēlam, kas piedzima jūsu dēļ. Viņš uzlūko un dzird jūs. Mēs vienmēr esam kopā ar jums. Tā ir mīlestība, kas sauc, vieno, atgriež, iedrošina un piepilda. Tāpēc, mani apustuļi, vienmēr mīliet cits citu un vairāk par visu – manu Dēlu. Tas ir vienīgais ceļš, kas ved uz pestīšanu, mūžīgo dzīvi. Tā ir mana mīļākā lūgšana, kas piepilda manu sirdi ar visskaistāko rožu aromātu. Lūdziet, vienmēr lūdziet par saviem ganiem, lai viņiem būtu spēks būt par mana Dēla gaismu. Paldies jums! ”

“Es vēlos, mīļie bērni, jūs visus aicināt manā Mātes patvērumā un vadīt jūs atgriešanas ceļā. Dārgie bērni, Es jūs lūdzu; atdodiet Kungam visu savu pagātni ar tās grēkiem, visu to ļaunumu, kas sakrājies jūsu sirdīs un atdodiet to Dievam. Es ilgojos, lai ikkatrs no jums būtu laimīgs. Bet ar grēku nav iespējams būt laimīgam. Tādēļ, dārgie bērni, lūdzieties, lai lūgšanā jūs varētu pazīt jaunu dvēseles prieka ceļu. Prieks parādīsies jūsu sirdī, un tā jūs kļūsiet prieka pilni liecinieki tam visam, ko no jums gaidām, Es un mans Dēls Jēzus. Es svētīju jūs un pateicos, ka uzklausāt savas Debesu Mātes aicinājumu. ”

“Mīļie bērni! Kurš gan labāk par mani jums varētu pastāstīt par mana Dēla mīlestību un ciešanām? Es dzīvoju kopā ar Viņu; es cietu kopā ar Viņu. Dzīvojot šīszemes dzīvi, es cietu sāpes, jo biju māte. Mans Dēls mīlēja Debesu Tēva – patiesā Dieva – domas un darbus. Un, kā Viņš man to sacīja, Viņš bija nācis jūs atpestīt. Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties žēlastības stāvoklī, pastāv cerība; tas ir mans Dēls, Dievs, dzimis no Dieva. Viņa vārdi ir mūžīgās dzīves sēkla, kas, iesēta labās dvēselēs, nes daudz augļu. Mans Dēls cieta, jo uzņēmās jūsu grēkus. Tāpēc jūs, mani bērni, manas mīlestības apustuļi, jūs, kas ciešat, ziniet, ka jūsu ciešanas kļūs gaisma un godība. Mani bērni, kad jūs ciešat sāpes, kad jūs piemeklē ciešanas, jūsos ienāk Debesis, un jūs visiem, kas ir jums līdzās, sniedzat nedaudz Debesu un daudz cerības. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Debesu Tēvs manī ir darījis lielas lietas, un tieši tāpat Viņš tās dara visos, kuri Viņu maigi mīl un uzticīgi un patiesi Viņam kalpo. Mani bērni, Debesu Tēvs jūs mīl, un Viņa mīlestības dēļ esmu šeit, kopā ar jums. Viņš jūs uzrunā, bet kāpēc jūs negribat redzēt zīmes? Ar Viņu viss ir vieglāk. Arī ciešanas, kas tiek izdzīvotas kopā ar Viņu, vairs nav tik smagas, jo ir ticība, un ticība palīdz ciešanās, bet, ja ticības nav, ciešanas ieved grūtsirdībā. Ciešanas, kas tiek izturētas un veltītas Dievam, ceļ augšup. Vai gan mans Dēls ar savu ciešanu pilno upuri nav atpestījis pasauli? Es, Viņa Māte, biju kopā ar Viņu sāpēs un ciešanās tieši tāpat kā tagad esmu kopā ar jums visiem. Mani bērni, es esmu kopā ar jums gan dzīvē, gan sāpēs, gan ciešanās, gan priekā un mīlestībā, tāpēc ceriet. Cerība jums palīdz saprast, ka šeit ir dzīve. Mani bērni, es vēršos pie jums, mana balss uzrunā jūsu dvēseli, mana Sirds vēršas pie jūsu sirds. Manas mīlestības apustuļi, cik ļoti mana Mātes Sirds jūs mīl. Es tik daudz ko jums gribētu iemācīt. Cik ļoti mana Mātes Sirds vēlas, lai jūs būtu pilnīgi, bet tas iespējams tikai tad, ja jūsu dvēsele, miesa un mīlestība jūsos būs viens vesels. Es jūs lūdzu kā savus bērnus – daudz lūdzieties par Baznīcu un tās kalpiem, saviem ganiem, lai Baznīca būtu tāda, kādu to vēlas redzēt mans Dēls, – tīra kā avota ūdens un pilna mīlestības. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kad jūs ar tīru un atvērtu sirdi nākat pie manis kā Mātes, ziniet, ka es jūs uzklausu, iedrošinu un jo īpaši aizbilstu par jums savam Dēlam. Es zinu, ka jūs vēlaties iemantot stipru ticība un to apliecināt pareizā veidā. Tas, ko jums lūdz mans Dēls, ir patiesa, nelokāma un dziļa ticība – jebkurš tās apliecināšanas veids ir pareizs. Ticība ir skaists noslēpums, kas tiek glabāts sirdī. Tas ir starp Debesu Tēvu un visiem Viņa bērniem, un to pazīst no augļiem un mīlestības, kas tiem ir pret visām Dieva radībām. Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, paļaujieties uz manu Dēlu! Palīdziet visiem maniem bērniem iepazīt Viņa mīlestību. Jūs esat mana cerība – jūs, kas cenšaties patiesi mīlēt manu Dēlu. Mīlestības vārdā, jūsu pestīšanas pēc Debesu Tēva gribas un manā Dēlā dēļ es esmu šeit, jūsu vidū. Manas mīlestības apustuļi, lai, jums lūdzoties un nesot upurus, jūsu sirdi apgaismo mana Dēla mīlestība un gaisma. Lai šī gaisma un mīlestība apgaismo visus tos, kurus jūs sastopat, un ved viņus atpakaļ pie mana Dēla. Es esmu kopā ar jums. Īpašā veidā esmu līdzās jūsu ganiem. Ar savu mātišķo mīlestību es viņus apgaismoju un iedrošinu, lai ar rokām, kuras svētījis mans Dēls, viņi svētītu visu pasauli. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni, šajā žēlastības dienā Es aicinu jūs mīlēt. Dievs jūs bezgalīgi mīl un tāpēc, bērniņi, pilni uzticības, neatskatoties atpakaļ un bez bailēm atdodiet savas sirdis Viņam, lai Dievs tās piepilda ar savu mīlestību. Nebaidieties ticēt Viņa mīlestībai un žēlsirdībai, jo Viņa mīlestība ir stiprāka par jebkuru jūsu vājumu un bailēm. Tādēļ, Mani bērni, ar mīlestības pilnām sirdīm uzticieties Jēzum un sakiet Viņam savu JĀ, jo Viņš ir vienīgais ceļš, kas ved jūs pie mūžīgā Tēva. ”