Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'sniegs'

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu izplatīt ticību manā Dēlā – savu ticību. Mani bērni, jūs, Svētā Gara apgaismotie, mani apustuļi, nododiet to citiem – tiem, kas netic, kas nezina un kas nevēlas zināt. Un tāpēc jums daudz jālūdz mīlestības dāvana, jo mīlestība ir patiesas ticības zīme, un jūs būsiet manas mīlestības apustuļi. Mīlestība arvien no jauna atdzīvina Euharistijas sāpes un prieku, tā dara dzīvas mana Dēla ciešanas, ar kurām Viņš jums parādīja, ko nozīmē mīlēt bez mēra. Tā dara dzīvu prieku par to, ka Viņš jums ir atstājis savu Miesu un Asinis, lai jūs pabarotu ar Sevi un lai tādējādi būtu viens vesels ar jums. Ar maigumu raugoties uz jums, es izjūtu neierobežotu mīlestību, kas manī nostiprina vēlmi aizvest jūs pie stipras ticības. Stipra ticība sniegs jums prieku un laimi virs zemes un beigās – sastapšanos ar manu Dēlu. Tāda ir Viņa vēlēšanās. Tāpēc dzīvojiet no Viņa, dzīvojiet no mīlestības, dzīvojiet no gaismas, kas jūs vienmēr apgaismo Euharistijā. Es jūs lūdzu – daudz lūdzieties par saviem ganiem, lūdzieties, lai jums būtu arvien vairāk mīlestības pret viņiem, jo mans Dēls viņus jums ir devis, lai jūs barotu ar savu Miesu un mācītu mīlestību. Tāpēc arī jūs mīliet viņus. Bet atcerieties, mani bērni, mīlestība nozīmē paciest un dāvāt, taču nekad, it nekad – tiesāt. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”