Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'saprast'

“Mīļie bērni! Pēc Debesu Tēva gribas, būdama Māte Viņam, kas jūs mīl, es esmu šeit kopā ar jums, lai jums palīdzētu Viņu iepazīt un Viņam sekot. Mans Dēls jums ir atstājis savu pēdu nospiedumus, lai jums būtu vieglāk Viņam sekot. Nebīstieties, neesiet nedroši – es esmu ar jums! Nepieļaujiet, ka jums zūd drosme, jo to labā, kas nelūdzas, nemīl un nepazīst manu Dēlu, nepieciešams daudz lūgšanu un upuru. Jūs tiem palīdzat, saskatot viņus savus brāļus. Manas mīlestības apustuļi, uzklausiet manu balsi, kas atskan jūsos, sajūtiet manu mātes mīlestību. Tāpēc lūdzieties – lūdzieties strādādami, lūdzieties dodot. Lūdzieties ar mīlestību, lūdzieties ar darbu un domām mana Dēla vārdā. Jo vairāk mīlestības dosiet, jo vairāk to saņemsiet, – mīlestības, kas izplūst no Mīlestības un apgaismo pasauli. Pestīšana ir mīlestība, un mīlestībai nav gala. Kad mans Dēls atkal atnāks uz zemes, Viņš meklēs mīlestību jūsu sirdī. Mani bērni, Viņš jūsu dēļ veicis tik daudz mīlestības žestu. Es jūs mācu tos saskatīt, saprast un pateikties Viņam, mīlot Viņu un arvien no jauna piedodot saviem tuvākajiem. Jo mīlēt manu Dēlu nozīmē piedot. Mans Dēls netiek mīlēts, ja tuvākajam netiek piedots, ja tuvāko necenšas saprast, ja viņu tiesā. Mani bērni, kāda gan jēga no jūsu lūgšanas, ja jūs nemīlat un nepiedodat? Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Debesu Tēvs manī ir darījis lielas lietas, un tieši tāpat Viņš tās dara visos, kuri Viņu maigi mīl un uzticīgi un patiesi Viņam kalpo. Mani bērni, Debesu Tēvs jūs mīl, un Viņa mīlestības dēļ esmu šeit, kopā ar jums. Viņš jūs uzrunā, bet kāpēc jūs negribat redzēt zīmes? Ar Viņu viss ir vieglāk. Arī ciešanas, kas tiek izdzīvotas kopā ar Viņu, vairs nav tik smagas, jo ir ticība, un ticība palīdz ciešanās, bet, ja ticības nav, ciešanas ieved grūtsirdībā. Ciešanas, kas tiek izturētas un veltītas Dievam, ceļ augšup. Vai gan mans Dēls ar savu ciešanu pilno upuri nav atpestījis pasauli? Es, Viņa Māte, biju kopā ar Viņu sāpēs un ciešanās tieši tāpat kā tagad esmu kopā ar jums visiem. Mani bērni, es esmu kopā ar jums gan dzīvē, gan sāpēs, gan ciešanās, gan priekā un mīlestībā, tāpēc ceriet. Cerība jums palīdz saprast, ka šeit ir dzīve. Mani bērni, es vēršos pie jums, mana balss uzrunā jūsu dvēseli, mana Sirds vēršas pie jūsu sirds. Manas mīlestības apustuļi, cik ļoti mana Mātes Sirds jūs mīl. Es tik daudz ko jums gribētu iemācīt. Cik ļoti mana Mātes Sirds vēlas, lai jūs būtu pilnīgi, bet tas iespējams tikai tad, ja jūsu dvēsele, miesa un mīlestība jūsos būs viens vesels. Es jūs lūdzu kā savus bērnus – daudz lūdzieties par Baznīcu un tās kalpiem, saviem ganiem, lai Baznīca būtu tāda, kādu to vēlas redzēt mans Dēls, – tīra kā avota ūdens un pilna mīlestības. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Mana Mātes sirds sāp, kad raugos uz tiem saviem bērniem, kuri nemīl patiesību, uz tiem, kuri to slēpj, tāpat arī uz tiem, kuri nelūdzas ar savām jūtām un darbību. Mani māc skumjas, kad saku savam Dēlam, ka daudziem maniem bērniem vairs nav ticības, tie nepazīst Viņu – manu Dēlu. Tāpēc es jūs, manas mīlestības apustuļi, aicinu: centieties ieskatīties pašos cilvēka sirds dziļumos, un tur jūs noteikti atradīsiet kādu nelielu apslēptu dārgumu. Tā raudzīties ir Debesu Tēva žēlsirdība. Meklēt labo tur, kur ir vislielākais ļaunums, censties saprast citam citu un netiesāt – lūk, to mans Dēls jums lūdz. Un es, būdama Māte, jūs aicinu paklausīt Viņam. Mani bērni, gars ir stiprāks par miesu un, mīlestības un darbu nests, tas uzveic visus šķēršļus. Neaizmirstiet – mans Dēls ir jūs mīlējis un mīl. Viņa mīlestība ir ar jums un jūsos, kad jūs esat viens vesels ar Viņu. Viņš ir pasaules gaisma, un neviens un nekas nespēs Viņu apstādināt mūžīgajā godībā.

Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, nebaidieties liecināt par patiesību. Lieciniet par to ar entuziasmu, ar darbiem, ar mīlestību, ar jūsu upuri un jo īpaši pazemību. Lieciniet par patiesību visiem tiem, kuri vēl nepazīst manu Dēlu. Es būšu jums līdzās. Es jūs uzmundrināšu. Lieciniet par mīlestību, kura nekad nebeidzas, jo tā ir no Debesu Tēva, kas ir mūžīgs un kas dāvā mūžību visiem maniem bērniem. Mana Dēla Gars būs jums līdzās.

Es no jauna jūs, mani bērni, aicinu: lūdzieties par saviem ganiem, lūdzieties, lai mana Dēla mīlestība viņus varētu vadīt. Paldies jums! ”