Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'pasauli'

“Mīļie bērni! Paldies, ka turpināt atbildēt uz maniem aicinājumiem un šeit pulcēties kopā ap mani, savu Debesu Māti. Es zinu, ka jūs domājat par mani ar mīlestību un cerību. Arī es jūtu mīlestību pret jums visiem, tāpat kā arī Mans Dēls jūt to. Viņš, kas savas žēlsirdīgās mīlestības dēļ arvien no jauna mani sūta pie jums; Viņš, kas tapa cilvēks; Viņš, kas bija un ir Dievs, Trīsvienības Otrā Persona; Viņš, kas cieta miesā un dvēselē jūsu labad; Viņš, kas sevi darīja par Maizi, lai pabarotu jūsu dvēseli un tādējādi to glābtu. Mani bērni, es jums mācu, kā būt Viņa mīlestības cienīgiem, pievērst savas domas Viņam, dzīvot vienotībā ar manu Dēlu. Mani mīlestības apustuļi, es jūs apsedzu ar savu apmetni, jo, būdama Māte, vēlos jūs pasargāt. Es jūs lūdzu: aizlūdziet par visu pasauli! Mana Sirds cieš. Grēki vairojas, to ir pārāk daudz. Bet ar jūsu palīdzību – jūsu, kas esat pazemīgi, vienkārši, pilni mīlestības, apslēpti un svēti, – mana Sirds triumfēs. Mīliet manu Dēlu vairāk par visu un Viņā – visu pasauli. Nekad neaizmirstiet, ka ikviens jūsu brālis sevī nes ko ļoti dārgu – dvēseli. Tāpēc, mani bērni, mīliet visus tos, kuri nepazīst manu Dēlu, lai, pateicoties lūgšanai un mīlestībai, kas plūst no lūgšanas, viņi kļūtu labāki; lai viņos uzvarētu labestība; lai dvēseles tiktu glābtas un iemantotu mūžīgo dzīvi. Mani apustuļi, mani bērni, mans Dēls jūs aicināja mīlēt citam citu. Lai tas ir ierakstīts jūsu sirdī, un ar lūgšanas palīdzību centieties šo mīlestību īstenot dzīvē. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Pēc Debesu Tēva gribas, būdama Māte Viņam, kas jūs mīl, es esmu šeit kopā ar jums, lai jums palīdzētu Viņu iepazīt un Viņam sekot. Mans Dēls jums ir atstājis savu pēdu nospiedumus, lai jums būtu vieglāk Viņam sekot. Nebīstieties, neesiet nedroši – es esmu ar jums! Nepieļaujiet, ka jums zūd drosme, jo to labā, kas nelūdzas, nemīl un nepazīst manu Dēlu, nepieciešams daudz lūgšanu un upuru. Jūs tiem palīdzat, saskatot viņus savus brāļus. Manas mīlestības apustuļi, uzklausiet manu balsi, kas atskan jūsos, sajūtiet manu mātes mīlestību. Tāpēc lūdzieties – lūdzieties strādādami, lūdzieties dodot. Lūdzieties ar mīlestību, lūdzieties ar darbu un domām mana Dēla vārdā. Jo vairāk mīlestības dosiet, jo vairāk to saņemsiet, – mīlestības, kas izplūst no Mīlestības un apgaismo pasauli. Pestīšana ir mīlestība, un mīlestībai nav gala. Kad mans Dēls atkal atnāks uz zemes, Viņš meklēs mīlestību jūsu sirdī. Mani bērni, Viņš jūsu dēļ veicis tik daudz mīlestības žestu. Es jūs mācu tos saskatīt, saprast un pateikties Viņam, mīlot Viņu un arvien no jauna piedodot saviem tuvākajiem. Jo mīlēt manu Dēlu nozīmē piedot. Mans Dēls netiek mīlēts, ja tuvākajam netiek piedots, ja tuvāko necenšas saprast, ja viņu tiesā. Mani bērni, kāda gan jēga no jūsu lūgšanas, ja jūs nemīlat un nepiedodat? Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kad raugos uz jums, kas esat sapulcējušies ap mani, savu Māti, es redzu daudz skaidru dvēseļu, daudz tādu manu bērnu, kas tiecas pēc mīlestības un mierinājuma, bet neviens viņiem to nesniedz. Es redzu arī tos, kas dara ļaunu, jo viņiem nav laba piemēra; viņi nepazīst manu Dēlu. Labais, kas ir kluss un izplatās ar skaidru dvēseļu starpniecību, ir spēks, kas uztur šo pasauli. Tajā ir daudz grēku, bet ir arī mīlestība. Mans Dēls sūta pie jums mani – Māti, kas ir tieši tāda pati visiem, – lai es jums mācītu mīlēt un lai jūs saprastu, ka jūs visi esat brāļi. Viņš vēlas jums palīdzēt.

Manas mīlestības apustuļi, pietiek ar dedzīgu vēlēšanos ticēt un mīlēt, un mans Dēls jūs pieņems. Bet jums jābūt cienīgiem, jums nepieciešama laba griba un atvērta sirds. Mans Dēls ieiet atvērtās sirdīs. Kā Māte es vēlos, lai jūs arvien labāk iepazītu manu Dēlu – Dievu, kas dzimis no Dieva, – iepazītu to, cik liela ir Viņa mīlestība, kas jums tik ļoti nepieciešama. Viņš uzņēmās jūsu grēkus un ieguva jums pestīšanu, un pretī lūdz, lai jūs mīlat cits citu. Mans Dēls ir mīlestība. Viņš mīl bez izņēmuma visus cilvēkus, visu zemju un tautu cilvēkus. Ja jūs, mani bērni, īstenotu dzīvē mana Dēla mīlestību, Viņa valstība jau būtu virs zemes. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, lūdzieties, lūdzieties, lai mans Dēls un Viņa mīlestība jums būtu pēc iespējas tuvāk; lai jūs būtu mīlestības piemērs un varētu palīdzēt visiem tiem, kas manu Dēlu nepazīst. Nekad neaizmirstiet, ka mans Dēls, kas ir viens un trīsvienīgs, jūs mīl. Mīliet savus ganus un lūdziet par viņiem! Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Debesu Tēvs manī ir darījis lielas lietas, un tieši tāpat Viņš tās dara visos, kuri Viņu maigi mīl un uzticīgi un patiesi Viņam kalpo. Mani bērni, Debesu Tēvs jūs mīl, un Viņa mīlestības dēļ esmu šeit, kopā ar jums. Viņš jūs uzrunā, bet kāpēc jūs negribat redzēt zīmes? Ar Viņu viss ir vieglāk. Arī ciešanas, kas tiek izdzīvotas kopā ar Viņu, vairs nav tik smagas, jo ir ticība, un ticība palīdz ciešanās, bet, ja ticības nav, ciešanas ieved grūtsirdībā. Ciešanas, kas tiek izturētas un veltītas Dievam, ceļ augšup. Vai gan mans Dēls ar savu ciešanu pilno upuri nav atpestījis pasauli? Es, Viņa Māte, biju kopā ar Viņu sāpēs un ciešanās tieši tāpat kā tagad esmu kopā ar jums visiem. Mani bērni, es esmu kopā ar jums gan dzīvē, gan sāpēs, gan ciešanās, gan priekā un mīlestībā, tāpēc ceriet. Cerība jums palīdz saprast, ka šeit ir dzīve. Mani bērni, es vēršos pie jums, mana balss uzrunā jūsu dvēseli, mana Sirds vēršas pie jūsu sirds. Manas mīlestības apustuļi, cik ļoti mana Mātes Sirds jūs mīl. Es tik daudz ko jums gribētu iemācīt. Cik ļoti mana Mātes Sirds vēlas, lai jūs būtu pilnīgi, bet tas iespējams tikai tad, ja jūsu dvēsele, miesa un mīlestība jūsos būs viens vesels. Es jūs lūdzu kā savus bērnus – daudz lūdzieties par Baznīcu un tās kalpiem, saviem ganiem, lai Baznīca būtu tāda, kādu to vēlas redzēt mans Dēls, – tīra kā avota ūdens un pilna mīlestības. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kad jūs ar tīru un atvērtu sirdi nākat pie manis kā Mātes, ziniet, ka es jūs uzklausu, iedrošinu un jo īpaši aizbilstu par jums savam Dēlam. Es zinu, ka jūs vēlaties iemantot stipru ticība un to apliecināt pareizā veidā. Tas, ko jums lūdz mans Dēls, ir patiesa, nelokāma un dziļa ticība – jebkurš tās apliecināšanas veids ir pareizs. Ticība ir skaists noslēpums, kas tiek glabāts sirdī. Tas ir starp Debesu Tēvu un visiem Viņa bērniem, un to pazīst no augļiem un mīlestības, kas tiem ir pret visām Dieva radībām. Manas mīlestības apustuļi, mani bērni, paļaujieties uz manu Dēlu! Palīdziet visiem maniem bērniem iepazīt Viņa mīlestību. Jūs esat mana cerība – jūs, kas cenšaties patiesi mīlēt manu Dēlu. Mīlestības vārdā, jūsu pestīšanas pēc Debesu Tēva gribas un manā Dēlā dēļ es esmu šeit, jūsu vidū. Manas mīlestības apustuļi, lai, jums lūdzoties un nesot upurus, jūsu sirdi apgaismo mana Dēla mīlestība un gaisma. Lai šī gaisma un mīlestība apgaismo visus tos, kurus jūs sastopat, un ved viņus atpakaļ pie mana Dēla. Es esmu kopā ar jums. Īpašā veidā esmu līdzās jūsu ganiem. Ar savu mātišķo mīlestību es viņus apgaismoju un iedrošinu, lai ar rokām, kuras svētījis mans Dēls, viņi svētītu visu pasauli. Paldies jums! ”