Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'netērējiet'

“Mīļie bērni! Es, būdama Māte, kas mīl savus bērnus, redzu, cik grūts ir laiks, kurā jūs dzīvojat. Es redzu jūsu ciešanas, bet jums jāzina, ka neesat vieni. Mans Dēls ir ar jums. Viņš ir visur. Viņš ir neredzams, bet jūs varat Viņu redzēt, ja jūs dzīvojat ar Viņu. Viņš ir gaisma, kas apgaismo jūsu dvēseli un dāvā jums mieru. Viņš ir Baznīca, kura jums jāmīl un par kuru jums vienmēr jālūdzas un jācīnās,bet ne jau tikai ar vārdiem, bet ar mīlestības darbiem. Mani bērni, izdariet tā, lai ikviens iepazītu manu Dēlu, panāciet, lai Viņš tiktu mīlēts, jo patiesība ir manā Dēlā, kas dzimis no Dieva, - Dieva Dēlā. Netērējiet laiku, pārāk daudz pārdomājot; jūs attālināsieties no patiesības. Sirds vienkāršībā pieņemiet Viņa vārdu un īstenojiet to dzīvē. Ja jūs dzīvosiet Viņa vārdu, jūs lūgsieties. Ja jūs dzīvosiet Viņa vārdu, jūs mīlēsiet ar žēlsirdīgu mīlestību; jūs mīlēsiet cits citu. Jo vairāk jūs mīlēsiet, jo tālāk jūs būsiet no nāves. Tiem, kas dzīvos mana Dēla vārdu un kas mīlēs, nāve būs dzīvība. Paldies jums! Lūdzieties, lai jūs spētu redzēt manu Dēlu savos ganos. Lūdzieties, lai jūs spētu viņos apskaut Jēzu. ”

“Mīļie bērni! Mans Dēls bija mīlestības un gaismas avots, kad, būdams šajā pasaulē, uzrunāja visu tautu tautu. Mani apustuļi, sekojiet Viņa gaismai. Tas nav viegli. Jums jābūt maziem. Jums jākļūst mazākiem par citiem un ar ticības palīdzību – piepildītiem ar Viņa mīlestību. Neviens cilvēks šajā pasaulē bez ticības nevar piedzīvot brīnumaino pieredzi. Es esmu kopā ar jums. Ar savu atnākšanu un vārdiem es jums sevi atklāju; es vēlos jums apliecināt savu mīlestību un mātišķās rūpes. Mani bērni, netērējiet velti laiku, uzdodot jautājumus, uz kuriem jūs nekad nesaņemat atbildes. Jūsu šīszemes ceļa beigās Debesu Tēvs jums tās dos. Vienmēr paturiet prātā, ka Dievs zina visu; Dievs redz, Dievs mīl. Mans mīļotais Dēls apgaismo dzīvi, izkliedē tumsu; un mana mātišķā mīlestība, kas mani nes pie jums, nav izsakāma, tā ir noslēpumaina, bet reāla. Es jums atklāju savas jūtas pret jums: mīlestību, sapratni un mātišķu labvēlību. No jums, mani apustuļi, es gaidu rozes – lūgšanas, par kurām jākļūst mīlestības darbiem. Manai Mātes Sirdij tās ir visdārgākās lūgšanas. Es tās veltīju savam Dēlam, kas piedzima jūsu dēļ. Viņš uzlūko un dzird jūs. Mēs vienmēr esam kopā ar jums. Tā ir mīlestība, kas sauc, vieno, atgriež, iedrošina un piepilda. Tāpēc, mani apustuļi, vienmēr mīliet cits citu un vairāk par visu – manu Dēlu. Tas ir vienīgais ceļš, kas ved uz pestīšanu, mūžīgo dzīvi. Tā ir mana mīļākā lūgšana, kas piepilda manu sirdi ar visskaistāko rožu aromātu. Lūdziet, vienmēr lūdziet par saviem ganiem, lai viņiem būtu spēks būt par mana Dēla gaismu. Paldies jums! ”