Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'mirjanai'

“Mīļie bērni! Es atnācu pie jums, jūsu vidū, lai jūs man uzticētu savas rūpes un tādējādi es tās varētu stādītu priekšā savam Dēlam un par jums aizbilst Viņam jūsu labad. Es zinu, ka jums katram ir savas rūpes un raizes. Tāpēc es jūs mātišķi aicinu: nāciet pie mana Dēla galda! Viņš jūsu dēļ lauž maizi, Viņš jums atdod sevi. Viņš jums dāvā cerību. Viņš no jums prasa vairāk ticības, cerības un miera. Prasa, lai jūs sevī cīnītos pret egoismu, tiesāšanu un cilvēciskām vājībām. Tāpēc kā Māte es saku: lūdzieties, lai lūgšana jums sniegtu spēku iekšējai cīņai. Kad mans Dēls bija mazs, Viņš man bieži sacīja, ka daudzi mani mīlēs un sauks par Māti. Šeit, jūsu vidū, es jūtu mīlestību. Paldies jums! Šīs mīlestības vārdā es lūdzu savu Dēlu, lai neviens no jums, mani bērni, neatgrieztos mājās tāds pats, kā šeit ieradās; lai jūs nestu daudz vairāk cerības, žēlsirdības un mīlestības; lai jūs būtu mani mīlestības apustuļi, kas ar savu dzīvi liecina, ka Debesu tēvs ir dzīvības, nevis nāves avots. Mīļie bērni, vēlreiz es jūs mātišķi lūdzu aizlūgt par tiem, kas ir mana Dēla izvēlētie, par viņu svētīgajām rokām - par jūsu ganiem -, lai viņi sludinātu manu Dēlu ar daudz lielāku mīlestību un tādējādi vecinātu atgriešanos. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Saskaņā ar mana Dēla gribu un savu mātes mīlestību es nāku pie jums, mani bērni, bet īpaši pie tiem, kas nepazīst mana Dēla mīlestību. Es nāku pie jums, kas par mani domājat un mani piesaucat. Jums sniedzu savu mātes mīlestību un nesu sava Dēla svētību. Vai jums ir tīra un atvērta sirds, un vai jūs saskatāt dāvanas, manas klātbūtnes un mīlestības zīmes? Mani bērni, savā šīszemes dzīvē iedvesmojieties no mana piemēra. Mana dzīve bija sāpes, klusums un neierobežota ticība un paļāvība uz Debesu Tēvu. Nekas nav nejauši: ne sāpes, ne prieks, ne ciešanas, ne mīlestība. Tās visas ir žēlastības, kuras mans Dēls jums dāvā un kuras jūs ved uz mūžīgo dzīvi. Mans Dēls lūdz, lai jūs mīlat un lūdzaties Viņā. Mīlēt un lūgties Viņā – tas nozīmē (gribu jūs kā māte pamācīt) lūgties savas dvēseles klusumā, nevis tikai izsacīt lūgšanu ar savām lūpām. Tas ir arī katrs pats mazākais skaistais žests, kas darīts mana Dēla vārdā, tā ir pacietība, žēlsirdība, sāpju un upuru pieņemšana citu labad. Mani bērni, mans Dēls raugās uz jums. Lūdzieties, lai arī jūs varētu skatīt Viņa Vaigu un lai tas jums tiktu atklāts. Mani bērni, es jums atklāju vienīgo un īsto patiesību. Lūdzieties, lai to saprastu, lai spētu izplatīt mīlestību un cerību un lai spētu būt manas mīlestības apustuļi. Īpašā veidā mana mātes Sirds mīl ganus. Aizlūdziet par viņu svētītajām rokām. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Svētais Gars, ko sūtīja Debesu Tēvs, mani darīja par māti, Jēzus māti, un tajā pašā laikā arī jūsu Māti. Tāpēc es nāku pie jums, lai jūs uzklausītu, lai atvērtu jums savas mātes rokas, dāvātu jums savu Sirdi un jūs aicinātu palikt kopā ar mani, jo no krusta augstumiem mans Dēls jūs uzticēja man. Diemžēl daudzi mani bērni nav iepazinuši mana Dēla mīlestību, daudzi Viņu nevēlas iepazīt. Ak, mani bērni, cik daudz ļauna nodara tie, kam jāredz vai jāizskaidro, lai ticētu. Tāpēc jūs, mani bērni, mani apustuļi, savas sirds klusumā ieklausieties mana Dēla balsī, lai jūsu sirds kļūtu par Viņa mājvietu un nebūtu drūma un noskumusi, bet mana Dēla gaismas apgaismota. Cerību meklējiet ar ticību, jo ticība ir dvēseles dzīve. Es jūs no jauna aicinu: lūdzieties! Lūdzieties, lai dzīvotu savu ticību pazemībā, dvēseles mierā un gaismas apmirdzēti. Mani bērni, necentieties visu nekavējoties saprast, jo arī es visu nesapratu, bet es mīlēju un ticēju dievišķajiem vārdiem, kurus man teica mans Dēls, kas bija atpestīšanas pirmā gaisma un sākums. Manas mīlestības apustuļi – jūs, kas lūdzaties, sevi upurējat, mīlat un netiesājat, – ejiet un izplatiet patiesību, mana Dēla vārdus, Evaņģēliju, jo jūs esat dzīvs Evaņģēlijs; jūs esat mana Dēla gaismas stari. Mēs – mans Dēls un es – vienmēr būsim kopā ar jums, jūs iedrošināsim un pārbaudīsim. Mani bērni, vienmēr lūdziet svētību tiem un tikai tiem, kuru rokas svētījis mans Dēls, – saviem ganiem. Paldies jums! ”