Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'ejiet'

“Dārgie bērni! Arī šis krusts Križevaca kalnā bija Dieva plānos. Tad, kad jūs to uzcēlāt. Ejiet šai kalnā un lūdzieties pie krusta, man ļoti vajadzīgas jūsu lūgšanas. Pateicos, ka jūs atbildat uz maniem aicinājumiem. ”

“Bērniņi, esiet drosmīgi! Es esmu uzdrošinājusies vadīt jūs svētuma ceļā. Atsakaties no grēka un ejiet glābšanas ceļu, to ceļu, kuru izvēlējās Mans Dēls. Ikkatrās jūsu bēdās un ciešanās Dievs parādīs jums iepriecinājuma ceļu. Tādēļ, bērniņi, lūdzieties! Mans Dēls un Es esam jums tuvu ar mūsu mīlestību. Pateicos, ka sekojat manam aicinājumam. ”

“...jūs zināt, ka jūs sapulcinu šeit, lai palīdzētu jums iepazīt Dieva mīlestību. Es sapulcinu jūs zem mana Mātes apmetņa, lai palīdzētu iepazīt Dieva mīlestību un tās lielumu. Bērniņi mani, Dievs ir liels. Un vareni ir Viņa darbi. Nemāniet sevi domājot, ka varat iztikt bez Viņa. Bērniņi mani, bez Viņa nesperiet nevienu soli. Ejiet un lieciniet par Viņa mīlestību! Es esmu ar jums un jums pateicos. ”

“Mīļie bērni! Šajā pašaizliedzības, lūgšanas un gandarīšanas laikā atkal no jauna jūs aicinu, ejiet, atzīstiet jūsu grēkus, lai žēlastība varētu atvērt jūsu sirdis un atļaujiet, lai žēlastība jūs pārveido. Atgriezieties, bērniņi, atveriet sevi Dievam un Viņa nodomiem, kādi Viņam ir attiecībā uz katru no jums. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam. ”

“Mīļie bērni! Kad es skatos uz jums, mana sirds sažņaudzas no sāpēm. Kur jūs ejiet mani bērni? Vai jūs esat tik dziļi iegrimuši grēkā, ka vairs nevarat apstāties un grēku sevī attaisnojiet un ar to dzīvojiet? Nokrītiet ceļos pie krusta un skatieties uz Manu Dēlu. Viņš uzvarēja grēku un nomira, lai jūs dzīvotu. Atļaujiet jums palīdzēt, lai jūs nemirtu, bet dzīvotu ar Manu Dēlu mūžīgi. Pateicos. ”

“Mīļie bērni! Svētais Gars, ko sūtīja Debesu Tēvs, mani darīja par māti, Jēzus māti, un tajā pašā laikā arī jūsu Māti. Tāpēc es nāku pie jums, lai jūs uzklausītu, lai atvērtu jums savas mātes rokas, dāvātu jums savu Sirdi un jūs aicinātu palikt kopā ar mani, jo no krusta augstumiem mans Dēls jūs uzticēja man. Diemžēl daudzi mani bērni nav iepazinuši mana Dēla mīlestību, daudzi Viņu nevēlas iepazīt. Ak, mani bērni, cik daudz ļauna nodara tie, kam jāredz vai jāizskaidro, lai ticētu. Tāpēc jūs, mani bērni, mani apustuļi, savas sirds klusumā ieklausieties mana Dēla balsī, lai jūsu sirds kļūtu par Viņa mājvietu un nebūtu drūma un noskumusi, bet mana Dēla gaismas apgaismota. Cerību meklējiet ar ticību, jo ticība ir dvēseles dzīve. Es jūs no jauna aicinu: lūdzieties! Lūdzieties, lai dzīvotu savu ticību pazemībā, dvēseles mierā un gaismas apmirdzēti. Mani bērni, necentieties visu nekavējoties saprast, jo arī es visu nesapratu, bet es mīlēju un ticēju dievišķajiem vārdiem, kurus man teica mans Dēls, kas bija atpestīšanas pirmā gaisma un sākums. Manas mīlestības apustuļi – jūs, kas lūdzaties, sevi upurējat, mīlat un netiesājat, – ejiet un izplatiet patiesību, mana Dēla vārdus, Evaņģēliju, jo jūs esat dzīvs Evaņģēlijs; jūs esat mana Dēla gaismas stari. Mēs – mans Dēls un es – vienmēr būsim kopā ar jums, jūs iedrošināsim un pārbaudīsim. Mani bērni, vienmēr lūdziet svētību tiem un tikai tiem, kuru rokas svētījis mans Dēls, – saviem ganiem. Paldies jums! ”