Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'debesu'

“Mīļie bērni! Tas, ka nāku pie jums, ir dāvana, kuru Debesu Tēvs jums sniedz. Pateicoties Viņa mīlestībai, es nāku jums palīdzēt atrast ceļu, kas ved uz patiesību, ceļu pie mana Dēla. Es nāku jums apliecināt patiesību. Es vēlos jums atgādināt mana Dēla vārdus. Viņš sacīja pestīšanas vārdus visai pasaulei, mīlestības vārdus ikvienam – tās mīlestības, kuru Viņš pierādīja ar savu upuri. Taču vēl šodien daudzi mani bērni Viņu nepazīst, nevēlas Viņu pazīt, ir vienaldzīgi. Šīs vienaldzības dēļ mana sirds ļoti cieš. Mans Dēls vienmēr bija Tēvā. Piedzimstot šajā pasaulē, Viņš ienesa dievišķo un no manis saņēma cilvēcisko. Līdz ar Viņu Vārds ienāca mūsu vidū. Līdz ar Viņu pasaulē ienāca gaisma, kas iespiežas sirdīs, tās apgaismo un piepilda ar mīlestību un mierinājumu. Mani bērni, visi, kas mīl manu Dēlu, var Viņu redzēt, jo Viņa vaigs kļūst redzams, pateicoties tām dvēselēm, kuras ir pilnas ar mīlestību pret Viņu. Tāpēc, mani bērni, mani apustuļi, ieklausieties manī. Atstājiet tukšību un egosimu. Nedzīvojiet tikai tam, kas ir pasaulīgs un materiāls. Mīliet manu Dēlu un dariet, lai citi var skatīt Viņa vaigu, pateicoties jūsu mīlestībai pret Viņu. Es jums palīdzēšu Viņu arvien vairāk iepazīt. Es jums stāstīšu par Viņu. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kā Baznīcas Māte, kā jūsu Māte es smaidu, raugoties uz jums, kā jūs nākat pie manis, kā jūs pulcējaties ap mani, kā jūs mani meklējat. Manas parādīšanās jūsu vidū ir pierādījums tam, cik ļoti Debesis jūs mīl. Tās jums norāda ceļu uz mūžīgo dzīvi, uz pestīšanu. Mani apustuļi, jūs, kas cenšaties iemantot skaidru sirdi un tajā – manu Dēlu, esat uz pareizā ceļa. Jūs, kas meklējat manu Dēlu, meklējat labu ceļu. Viņš ir atstājis daudz savas mīlestības zīmju. Viņš ir atstājis cerību. Viņu ir viegli atrast, ja esat gatavi uz upuri un gandarīšanu, ja jums ir pacietība, žēlsirdība un mīlestība pret saviem tuvākajiem. Daudzi mani bērni neredz un nedzird, jo to nevēlas. Viņi nepieņem manus vārdus un darbus, taču ar manu starpniecību mans Dēls uzrunā ikvienu. Viņa Gars visus manus bērnus apgaismo Debesu Tēva gaismā, Debesu un zemes vienotībā, savstarpējā mīlestībā, jo mīlestība sauc pēc mīlestības un nodrošina to, darbi ir svarīgāki par vārdiem. Tāpēc, mani apustuļi, lūdzieties par savu Baznīcu, mīliet to un dariet mīlestības darbus. Lai cik tā būtu nodota vai ievainota, tā ir šeit, jo tā ir no Debesu Tēva. Lūdzieties par saviem ganiem, lai viņos jūs redzētu to, cik liela ir mana Dēla mīlestība. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Manai patiesajai, dzīvajai klātbūtnei jūsu vidū jūs jādara laimīgus, jo tā ir mana Dēla lielās mīlestības izpausme. Viņš mani sūta pie jums, lai mana mātes mīlestība jums sniegtu pārliecību; lai jūs saprastu, ka sāpes un prieks, ciešanas un mīlestība sekmē to, ka jūsu dvēseles dzīve ir intensīva; lai es no jauna jūs mudinātu godināt Jēzus Sirdi, ticības sirdi, Euharistiju. Dienu no dienas, gadsimtu pēc gadsimta mans Dēls dzīvs nāk jūsu vidū – Viņš atgriežas pie jums, lai gan nekad jūs nav atstājis. Kad kāds no jums, mani bērni, atgriežas pie Viņa, mana mātes sirds strauji sitas no prieka. Tāpēc, mani bērni, atgriezieties pie Euharistijas, pie mana Dēla. Ceļš pie mana Dēla ir grūts, atteikšanās pilns, bet beigās vienmēr ir gaisma. Es saprotu jūsu sāpes un ciešanas, un ar mātes mīlestību noslauku jums asaras. Paļaujieties uz manu Dēlu, jo Viņš jūsu labā izdarīs pat to, ko jūs neesat iedomājušies Viņam lūgt. Jums, mani bērni, jārūpējas tikai par savu dvēseli, jo tā ir vienīgais, kas jums pieder šajā pasaulē. Jūs to netīru vai tīru stādīsiet priekšā Debesu Tēvam. Atcerieties – ticība mana Dēla mīlestībai vienmēr tiek atalgota. Es jūs lūdzu īpaši aizlūgt par tiem, kurus mans Dēls ir aicinājis dzīvot, kā dzīvoja Viņš, un mīlēt savu ganāmpulku. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es atnācu pie jums, jūsu vidū, lai jūs man uzticētu savas rūpes un tādējādi es tās varētu stādītu priekšā savam Dēlam un par jums aizbilst Viņam jūsu labad. Es zinu, ka jums katram ir savas rūpes un raizes. Tāpēc es jūs mātišķi aicinu: nāciet pie mana Dēla galda! Viņš jūsu dēļ lauž maizi, Viņš jums atdod sevi. Viņš jums dāvā cerību. Viņš no jums prasa vairāk ticības, cerības un miera. Prasa, lai jūs sevī cīnītos pret egoismu, tiesāšanu un cilvēciskām vājībām. Tāpēc kā Māte es saku: lūdzieties, lai lūgšana jums sniegtu spēku iekšējai cīņai. Kad mans Dēls bija mazs, Viņš man bieži sacīja, ka daudzi mani mīlēs un sauks par Māti. Šeit, jūsu vidū, es jūtu mīlestību. Paldies jums! Šīs mīlestības vārdā es lūdzu savu Dēlu, lai neviens no jums, mani bērni, neatgrieztos mājās tāds pats, kā šeit ieradās; lai jūs nestu daudz vairāk cerības, žēlsirdības un mīlestības; lai jūs būtu mani mīlestības apustuļi, kas ar savu dzīvi liecina, ka Debesu tēvs ir dzīvības, nevis nāves avots. Mīļie bērni, vēlreiz es jūs mātišķi lūdzu aizlūgt par tiem, kas ir mana Dēla izvēlētie, par viņu svētīgajām rokām - par jūsu ganiem -, lai viņi sludinātu manu Dēlu ar daudz lielāku mīlestību un tādējādi vecinātu atgriešanos. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Šodien es vēlos dalīties ar jums Debesu priekā. Jūs, bērniņi, atveriet savas sirds durvis, lai cerība, miers un mīlestība, ko sniedz tikai Dievs, varētu augt jūsu sirdī. Bērniņi, jūs esat pārlieku piesaistījušies zemei un laicīgām lietām, tāpēc sātans jūs dzenā, kā vējš – jūras viļņus. Tāpēc lai tāda kā ķēde jūsu dzīvē ir lūgšana ar sirdi un mana Dēla Jēzus adorācija. Uzticiet savu nākotni Viņam, lai Viņā jūs citiem būtu prieks un piemērs ar savu dzīvi. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu! ”

“Mīļie bērni! Saskaņā ar mana Dēla gribu un savu mātes mīlestību es nāku pie jums, mani bērni, bet īpaši pie tiem, kas nepazīst mana Dēla mīlestību. Es nāku pie jums, kas par mani domājat un mani piesaucat. Jums sniedzu savu mātes mīlestību un nesu sava Dēla svētību. Vai jums ir tīra un atvērta sirds, un vai jūs saskatāt dāvanas, manas klātbūtnes un mīlestības zīmes? Mani bērni, savā šīszemes dzīvē iedvesmojieties no mana piemēra. Mana dzīve bija sāpes, klusums un neierobežota ticība un paļāvība uz Debesu Tēvu. Nekas nav nejauši: ne sāpes, ne prieks, ne ciešanas, ne mīlestība. Tās visas ir žēlastības, kuras mans Dēls jums dāvā un kuras jūs ved uz mūžīgo dzīvi. Mans Dēls lūdz, lai jūs mīlat un lūdzaties Viņā. Mīlēt un lūgties Viņā – tas nozīmē (gribu jūs kā māte pamācīt) lūgties savas dvēseles klusumā, nevis tikai izsacīt lūgšanu ar savām lūpām. Tas ir arī katrs pats mazākais skaistais žests, kas darīts mana Dēla vārdā, tā ir pacietība, žēlsirdība, sāpju un upuru pieņemšana citu labad. Mani bērni, mans Dēls raugās uz jums. Lūdzieties, lai arī jūs varētu skatīt Viņa Vaigu un lai tas jums tiktu atklāts. Mani bērni, es jums atklāju vienīgo un īsto patiesību. Lūdzieties, lai to saprastu, lai spētu izplatīt mīlestību un cerību un lai spētu būt manas mīlestības apustuļi. Īpašā veidā mana mātes Sirds mīl ganus. Aizlūdziet par viņu svētītajām rokām. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Svētais Gars, ko sūtīja Debesu Tēvs, mani darīja par māti, Jēzus māti, un tajā pašā laikā arī jūsu Māti. Tāpēc es nāku pie jums, lai jūs uzklausītu, lai atvērtu jums savas mātes rokas, dāvātu jums savu Sirdi un jūs aicinātu palikt kopā ar mani, jo no krusta augstumiem mans Dēls jūs uzticēja man. Diemžēl daudzi mani bērni nav iepazinuši mana Dēla mīlestību, daudzi Viņu nevēlas iepazīt. Ak, mani bērni, cik daudz ļauna nodara tie, kam jāredz vai jāizskaidro, lai ticētu. Tāpēc jūs, mani bērni, mani apustuļi, savas sirds klusumā ieklausieties mana Dēla balsī, lai jūsu sirds kļūtu par Viņa mājvietu un nebūtu drūma un noskumusi, bet mana Dēla gaismas apgaismota. Cerību meklējiet ar ticību, jo ticība ir dvēseles dzīve. Es jūs no jauna aicinu: lūdzieties! Lūdzieties, lai dzīvotu savu ticību pazemībā, dvēseles mierā un gaismas apmirdzēti. Mani bērni, necentieties visu nekavējoties saprast, jo arī es visu nesapratu, bet es mīlēju un ticēju dievišķajiem vārdiem, kurus man teica mans Dēls, kas bija atpestīšanas pirmā gaisma un sākums. Manas mīlestības apustuļi – jūs, kas lūdzaties, sevi upurējat, mīlat un netiesājat, – ejiet un izplatiet patiesību, mana Dēla vārdus, Evaņģēliju, jo jūs esat dzīvs Evaņģēlijs; jūs esat mana Dēla gaismas stari. Mēs – mans Dēls un es – vienmēr būsim kopā ar jums, jūs iedrošināsim un pārbaudīsim. Mani bērni, vienmēr lūdziet svētību tiem un tikai tiem, kuru rokas svētījis mans Dēls, – saviem ganiem. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Mans Dēls bija mīlestības un gaismas avots, kad, būdams šajā pasaulē, uzrunāja visu tautu tautu. Mani apustuļi, sekojiet Viņa gaismai. Tas nav viegli. Jums jābūt maziem. Jums jākļūst mazākiem par citiem un ar ticības palīdzību – piepildītiem ar Viņa mīlestību. Neviens cilvēks šajā pasaulē bez ticības nevar piedzīvot brīnumaino pieredzi. Es esmu kopā ar jums. Ar savu atnākšanu un vārdiem es jums sevi atklāju; es vēlos jums apliecināt savu mīlestību un mātišķās rūpes. Mani bērni, netērējiet velti laiku, uzdodot jautājumus, uz kuriem jūs nekad nesaņemat atbildes. Jūsu šīszemes ceļa beigās Debesu Tēvs jums tās dos. Vienmēr paturiet prātā, ka Dievs zina visu; Dievs redz, Dievs mīl. Mans mīļotais Dēls apgaismo dzīvi, izkliedē tumsu; un mana mātišķā mīlestība, kas mani nes pie jums, nav izsakāma, tā ir noslēpumaina, bet reāla. Es jums atklāju savas jūtas pret jums: mīlestību, sapratni un mātišķu labvēlību. No jums, mani apustuļi, es gaidu rozes – lūgšanas, par kurām jākļūst mīlestības darbiem. Manai Mātes Sirdij tās ir visdārgākās lūgšanas. Es tās veltīju savam Dēlam, kas piedzima jūsu dēļ. Viņš uzlūko un dzird jūs. Mēs vienmēr esam kopā ar jums. Tā ir mīlestība, kas sauc, vieno, atgriež, iedrošina un piepilda. Tāpēc, mani apustuļi, vienmēr mīliet cits citu un vairāk par visu – manu Dēlu. Tas ir vienīgais ceļš, kas ved uz pestīšanu, mūžīgo dzīvi. Tā ir mana mīļākā lūgšana, kas piepilda manu sirdi ar visskaistāko rožu aromātu. Lūdziet, vienmēr lūdziet par saviem ganiem, lai viņiem būtu spēks būt par mana Dēla gaismu. Paldies jums! ”

“Es vēlos, mīļie bērni, jūs visus aicināt manā Mātes patvērumā un vadīt jūs atgriešanas ceļā. Dārgie bērni, Es jūs lūdzu; atdodiet Kungam visu savu pagātni ar tās grēkiem, visu to ļaunumu, kas sakrājies jūsu sirdīs un atdodiet to Dievam. Es ilgojos, lai ikkatrs no jums būtu laimīgs. Bet ar grēku nav iespējams būt laimīgam. Tādēļ, dārgie bērni, lūdzieties, lai lūgšanā jūs varētu pazīt jaunu dvēseles prieka ceļu. Prieks parādīsies jūsu sirdī, un tā jūs kļūsiet prieka pilni liecinieki tam visam, ko no jums gaidām, Es un mans Dēls Jēzus. Es svētīju jūs un pateicos, ka uzklausāt savas Debesu Mātes aicinājumu. ”

“Mīļie bērni! Visaugstais man ir ļāvis jūs no jauna aicināt atgriezties. Bērniņi, atveriet savu sirdi žēlastībai, uz ko jūs esat aicināti. Esiet miera un mīlestības liecinieki šajā nemierpilnajā pasaulē. Jūsu dzīve šeit, virs zemes, ir pārējoša. Lūdzieties, lai caur lūgšanu jūs ilgotos pēc Debesīm un Debesu lietām un lai jūsu sirds visu redzētu citādā veidā. Jūs neesat vieni; es esmu kopā ar jums un aizbilstu par jums savam Dēlam Jēzum. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu! ”

“Mīļie bērni! Tāpat kā citās vietās, kur esmu nākusi pie jums, tā arī šeit es jūs aicinu lūgties. Lūdzieties par tiem, kuri nepazīst manu Dēlu, par tiem, kas vēl nav iepazinuši Dieva mīlestību; lūdzieties pret grēku, par konsekrētajiem – par tiem, kurus mans Dēls ir aicinājis iemantot mīlestību un gara spēku jūsu dēļ, Baznīcas dēļ. Lūdziet manu Dēlu, un mīlestība, ko jūs piedzīvosiet no Viņa klātbūtnes, jums dos spēku un jūs sagatavos mīlestības darbiem, kurus darīsiet Viņa vārdā. Mani bērni, esiet gatavi. Šis ir pavērsiena laiks. Tāpēc es jūs no jauna aicinu ticēt un cerēt un rādu ceļu, kāds jums ejams, un šis ceļš ir Evaņģēlija vārdi. Manas mīlestības apustuļi, pasaulei tik ļoti vajadzīgas jūsu rokas, kas sniedzas pret debesīm, kas sniedzas pretī manam Dēlam un Debesu Tēvam. Nepieciešams daudz pazemības un sirdsskaidrības. Paļaujieties uz manu Dēlu un ziniet, ka jūs vienmēr varat kļūt labāki. Mana mātes sirds vēlas, lai jūs, manas mīlestības apustuļi, būtu kā gaismiņas šajā pasaulē. Ienesiet gaismu tur, kur vēlas valdīt tumsa, un ar savu lūgšanu un mīlestību rādiet īsto ceļu, lai glābtu dvēseles. Es esmu kopā ar jums. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Paldies, ka turpināt atbildēt uz maniem aicinājumiem un šeit pulcēties kopā ap mani, savu Debesu Māti. Es zinu, ka jūs domājat par mani ar mīlestību un cerību. Arī es jūtu mīlestību pret jums visiem, tāpat kā arī Mans Dēls jūt to. Viņš, kas savas žēlsirdīgās mīlestības dēļ arvien no jauna mani sūta pie jums; Viņš, kas tapa cilvēks; Viņš, kas bija un ir Dievs, Trīsvienības Otrā Persona; Viņš, kas cieta miesā un dvēselē jūsu labad; Viņš, kas sevi darīja par Maizi, lai pabarotu jūsu dvēseli un tādējādi to glābtu. Mani bērni, es jums mācu, kā būt Viņa mīlestības cienīgiem, pievērst savas domas Viņam, dzīvot vienotībā ar manu Dēlu. Mani mīlestības apustuļi, es jūs apsedzu ar savu apmetni, jo, būdama Māte, vēlos jūs pasargāt. Es jūs lūdzu: aizlūdziet par visu pasauli! Mana Sirds cieš. Grēki vairojas, to ir pārāk daudz. Bet ar jūsu palīdzību – jūsu, kas esat pazemīgi, vienkārši, pilni mīlestības, apslēpti un svēti, – mana Sirds triumfēs. Mīliet manu Dēlu vairāk par visu un Viņā – visu pasauli. Nekad neaizmirstiet, ka ikviens jūsu brālis sevī nes ko ļoti dārgu – dvēseli. Tāpēc, mani bērni, mīliet visus tos, kuri nepazīst manu Dēlu, lai, pateicoties lūgšanai un mīlestībai, kas plūst no lūgšanas, viņi kļūtu labāki; lai viņos uzvarētu labestība; lai dvēseles tiktu glābtas un iemantotu mūžīgo dzīvi. Mani apustuļi, mani bērni, mans Dēls jūs aicināja mīlēt citam citu. Lai tas ir ierakstīts jūsu sirdī, un ar lūgšanas palīdzību centieties šo mīlestību īstenot dzīvē. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Pēc Debesu Tēva gribas, būdama Māte Viņam, kas jūs mīl, es esmu šeit kopā ar jums, lai jums palīdzētu Viņu iepazīt un Viņam sekot. Mans Dēls jums ir atstājis savu pēdu nospiedumus, lai jums būtu vieglāk Viņam sekot. Nebīstieties, neesiet nedroši – es esmu ar jums! Nepieļaujiet, ka jums zūd drosme, jo to labā, kas nelūdzas, nemīl un nepazīst manu Dēlu, nepieciešams daudz lūgšanu un upuru. Jūs tiem palīdzat, saskatot viņus savus brāļus. Manas mīlestības apustuļi, uzklausiet manu balsi, kas atskan jūsos, sajūtiet manu mātes mīlestību. Tāpēc lūdzieties – lūdzieties strādādami, lūdzieties dodot. Lūdzieties ar mīlestību, lūdzieties ar darbu un domām mana Dēla vārdā. Jo vairāk mīlestības dosiet, jo vairāk to saņemsiet, – mīlestības, kas izplūst no Mīlestības un apgaismo pasauli. Pestīšana ir mīlestība, un mīlestībai nav gala. Kad mans Dēls atkal atnāks uz zemes, Viņš meklēs mīlestību jūsu sirdī. Mani bērni, Viņš jūsu dēļ veicis tik daudz mīlestības žestu. Es jūs mācu tos saskatīt, saprast un pateikties Viņam, mīlot Viņu un arvien no jauna piedodot saviem tuvākajiem. Jo mīlēt manu Dēlu nozīmē piedot. Mans Dēls netiek mīlēts, ja tuvākajam netiek piedots, ja tuvāko necenšas saprast, ja viņu tiesā. Mani bērni, kāda gan jēga no jūsu lūgšanas, ja jūs nemīlat un nepiedodat? Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kurš gan labāk par mani jums varētu pastāstīt par mana Dēla mīlestību un ciešanām? Es dzīvoju kopā ar Viņu; es cietu kopā ar Viņu. Dzīvojot šīszemes dzīvi, es cietu sāpes, jo biju māte. Mans Dēls mīlēja Debesu Tēva – patiesā Dieva – domas un darbus. Un, kā Viņš man to sacīja, Viņš bija nācis jūs atpestīt. Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties žēlastības stāvoklī, pastāv cerība; tas ir mans Dēls, Dievs, dzimis no Dieva. Viņa vārdi ir mūžīgās dzīves sēkla, kas, iesēta labās dvēselēs, nes daudz augļu. Mans Dēls cieta, jo uzņēmās jūsu grēkus. Tāpēc jūs, mani bērni, manas mīlestības apustuļi, jūs, kas ciešat, ziniet, ka jūsu ciešanas kļūs gaisma un godība. Mani bērni, kad jūs ciešat sāpes, kad jūs piemeklē ciešanas, jūsos ienāk Debesis, un jūs visiem, kas ir jums līdzās, sniedzat nedaudz Debesu un daudz cerības. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Es jūs aicinu būt nesavtīgiem, atsakoties, gavējot un lūdzoties par visiem tiem, kas piedzīvo kārdinājumu un ir jūsu brāļi un māsas. Īpaši lūdzu jūs aizlūgt par priesteriem un visiem konsekrētajiem, lai viņi dedzīgāk mīlētu Jēzu, lai Svētais Gars piepildītu viņu sirdi ar prieku, lai viņi liecinātu par Debesīm un Debesu noslēpumiem. Daudz dvēseļu atrodas grēkā, jo nav tādu, kas sevi upurētu un lūgtos par viņu atgriešanos. Es esmu ar jums un lūdzos, lai jūsu sirds tiktu piepildīta ar prieku. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu! ”

“Mīļie bērni! Es vēršos pie jums kā jūsu Māte, taisnīgo Māte, kā to Māte, kuri mīl un cieš, kā to Māte, kuri ir svēti. Mani bērni, arī jūs varat kļūt svēti – tas atkarīgs no jums. Svēti ir tie, kas neizmērojami mīl Debesu Tēvu, tie, kuri Viņu mīl vairāk par visu. Tāpēc, mani bērni, centieties kļūt arvien labāki. Ja jūs cenšaties būt labi, jūs varat būt svēti, pat ja nedomājat, ka tādi esat. Ja domājat, ka esat labi, tad neesat pazemīgi un iedomība jūs attālina no svētuma. Šajā nemierīgajā pasaulē, kas pilna draudu, jūsu rokām, manas mīlestības apustuļi, jābūt izplestām lūgšanā un žēlsirdībā.

Bet man, mani bērni, sniedziet Rožukroņa dāvanu, rozes, kuras es tik ļoti mīlu. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, kuras raidāt no sirds, nevis izsakāt tikai ar lūpām. Manas rozes ir jūsu lūgšanas, ticības un mīlestības izpausmes. Kad mans Dēls bija maziņš, Viņš man teica, ka man būs neskaitāmi daudz bērnu un ka viņi man sniegs daudz rožu. Es Viņu nesapratu. Tagad zinu, ka jūs esat tie bērni, kas man sniedz rozes, kad vairāk par visu mīlat manu Dēlu, kad lūdzaties no sirds un palīdzat visnabadzīgākajiem. Tās ir manas rozes. Pateicoties ticībai, dzīvē viss tiek darīts ar mīlestību, ticībai ir sveša iedomība, un tā vienmēr ir gatava piedot, nekad netiesā, vienmēr cenšas saprast savu brāli. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, aizlūdziet par tiem, kas neprot mīlēt, par tiem, kuri jūs nemīl, par tiem, kuri jums darījuši ļaunu, un par tiem, kas nav iepazinuši mana Dēla mīlestību. Mani bērni, es jums to lūdzu tāpēc, lai jūs atcerētos, – lūgties nozīmē mīlēt un piedot. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Lai šis laiks jums ir lūgšanas laiks, tā ka Svētais Gars lūgšanā nāktu pār jums un dāvātu jums atgriešanos. Atveriet savu sirdi un lasiet Svētos Rakstus, lai, pateicoties liecībām, arī jūs būtu tuvāk Dievam. Bet vairāk par visu, bērniņi, meklējiet Dievu un Dieva lietas un atstājiet pasaulīgās lietas pasaulei, jo sātans jūs piesaista putekļiem un grēkam. Jūs esat aicināti uz svētumu un radīti Debesīm, tāpēc meklējiet Debesis un Debesu lietas. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu! ”

“Mīļie bērni! Debesu Tēvs manī ir darījis lielas lietas, un tieši tāpat Viņš tās dara visos, kuri Viņu maigi mīl un uzticīgi un patiesi Viņam kalpo. Mani bērni, Debesu Tēvs jūs mīl, un Viņa mīlestības dēļ esmu šeit, kopā ar jums. Viņš jūs uzrunā, bet kāpēc jūs negribat redzēt zīmes? Ar Viņu viss ir vieglāk. Arī ciešanas, kas tiek izdzīvotas kopā ar Viņu, vairs nav tik smagas, jo ir ticība, un ticība palīdz ciešanās, bet, ja ticības nav, ciešanas ieved grūtsirdībā. Ciešanas, kas tiek izturētas un veltītas Dievam, ceļ augšup. Vai gan mans Dēls ar savu ciešanu pilno upuri nav atpestījis pasauli? Es, Viņa Māte, biju kopā ar Viņu sāpēs un ciešanās tieši tāpat kā tagad esmu kopā ar jums visiem. Mani bērni, es esmu kopā ar jums gan dzīvē, gan sāpēs, gan ciešanās, gan priekā un mīlestībā, tāpēc ceriet. Cerība jums palīdz saprast, ka šeit ir dzīve. Mani bērni, es vēršos pie jums, mana balss uzrunā jūsu dvēseli, mana Sirds vēršas pie jūsu sirds. Manas mīlestības apustuļi, cik ļoti mana Mātes Sirds jūs mīl. Es tik daudz ko jums gribētu iemācīt. Cik ļoti mana Mātes Sirds vēlas, lai jūs būtu pilnīgi, bet tas iespējams tikai tad, ja jūsu dvēsele, miesa un mīlestība jūsos būs viens vesels. Es jūs lūdzu kā savus bērnus – daudz lūdzieties par Baznīcu un tās kalpiem, saviem ganiem, lai Baznīca būtu tāda, kādu to vēlas redzēt mans Dēls, – tīra kā avota ūdens un pilna mīlestības. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Mana zemes dzīve bija vienkārša. Es mīlēju un priecājos par mazām lietām. Es mīlēju dzīvību – dāvanu no Dieva – kaut arī sāpes un ciešanas pārdūra Manu sirdi. Mani bērni, Man bija ticības spēks un neierobežota uzticība Dieva mīlestībai. Visi tie, kuriem ir ticības spēks, ir stiprāki. Ticība liek dzīvot saskaņā ar labo, un tad Dieva mīlestības gaisma vienmēr atnāk īstajā laikā. Tas ir spēks, kas uztur sāpēs un ciešanās. Mani bērni, lūdzieties par ticības spēku, uzticieties Debesu Tēvam un nebaidieties. Ziniet, ka neviena radība, kas pieder Dievam, netiks zaudēta, bet dzīvos mūžīgi. Katrai sāpei pienāk gals, un pēc tam sākas dzīve brīvībā tur, kur sanāk visi Mani bērni – kur viss atgriežas. Mani bērni, jūsu cīņa ir grūta. Tā būs vēl grūtāka, bet jūs sekojiet Manam piemēram. Lūdzieties par ticības spēku; uzticieties Debesu Tēva mīlestībai. Es esmu ar jums, es jums atklājos, Es jūs iedrošinu. Ar bezgalīgu mātišķu mīlestību Es samīļoju jūsu dvēseles. Pateicos jums! ”

“Mīļie bērni! Debesu Tēva lielās mīlestības dēļ es esmu jums līdzās kā jūsu Māte un jūs esat līdzās man kā mani bērni, manas mīlestības apustuļi, kurus es pastāvīgi pulcēju ap sevi.

Mani bērni, jūs esat tie, kuriem lūgšanā sevi pilnīgi jānodod mana Dēla rīcībā, lai nedzīvotu vairs jūs, bet jūsos dzīvotu mans Dēls un tā lai visi, kas nepazīst manu Dēlu, redzētu Viņu jūsos un vēlētos Viņu iepazīt.

Lūdzieties, lai jūsos viņi redzētu nelokāmu pazemību un labestību, gatavību kalpot citiem; lai redzētu, kā jūs no sirds, kopībā ar manu Dēlu dzīvojat pasaulē saskaņā ar savu aicinājumu; lai jūsos redzētu lēnprātību, maigumu un mīlestību pret manu Dēlu, kā arī saviem brāļiem un māsām.

Manas mīlestības apustuļi, jums jālūdzas un jāattīra sava sirds, lai jūs pirmie ietu pa mana Dēla ceļu, lai jūs būtu taisnīgie, kas vienoti ar mana Dēla taisnīgumu.

Mani bērni, jums kā manas mīlestības apustuļiem jābūt vienotiem kopībā, kura ir no mana Dēla, tā lai tie mani bērni, kuri nepazīst manu Dēlu, iepazītu mīlestības kopību un vēlētos iet dzīvības ceļu, vienotības ar manu Dēlu ceļu. Paldies jums! ”