Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'ciešat'

“Mīļie bērni! Es vienmēr esmu ar jums, jo mans Dēls man jūs ir uzticējis. Un jums, mani bērni, es esmu nepieciešama, jūs mani meklējat, jūs nākat pie manis un iepriecināt manu mātes sirdi. Manī ir un vienmēr būs mīlestība pret jums – pret jums, kas ciešat un kas savas sāpes un ciešanas upurējat manam Dēlam un man. Mana mīlestība tiecas pēc visu manu bērnu mīlestības, un mani bērni tiecas pēc manas mīlestības. Jēzus tiecas pēc tā, lai, pateicoties mīlestībai, pastāvētu vienotība starp Debesīm un zemi, starp Debesu Tēvu un jums, mani bērni, Viņa Baznīcu. Tāpēc daudz jālūdzas, jālūdzas un jāmīl Baznīca, kurai jūs esat piederīgi. Tagad Baznīca cieš un ir nepieciešami apustuļi, kuri ar mīlošu vienotību, liecināšanu un dāvāšanu rādītu Dieva ceļus. Baznīcai nepieciešami apustuļi, kuri, ar sirdi izdzīvojot Euharistiju, veiktu lielus darbus. Tai nepieciešami jūs, mani mīlestības apustuļi. Mani bērni, Baznīca jau kopš tās pirmsākumiem ir vajāta un nodota, taču dienu no dienas tā auga. Tā ir neiznīcināma, jo mans Dēls tai devis sirdi – Euharistiju. Viņa augšāmcelšanās gaisma ir to apmirdzējusi un apmirdzēs. Tāpēc nebīstieties. Lūdzieties par saviem ganiem, lai viņiem ir spēks un mīlestība būt par pestīšanas tiltiem. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Kurš gan labāk par mani jums varētu pastāstīt par mana Dēla mīlestību un ciešanām? Es dzīvoju kopā ar Viņu; es cietu kopā ar Viņu. Dzīvojot šīszemes dzīvi, es cietu sāpes, jo biju māte. Mans Dēls mīlēja Debesu Tēva – patiesā Dieva – domas un darbus. Un, kā Viņš man to sacīja, Viņš bija nācis jūs atpestīt. Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties žēlastības stāvoklī, pastāv cerība; tas ir mans Dēls, Dievs, dzimis no Dieva. Viņa vārdi ir mūžīgās dzīves sēkla, kas, iesēta labās dvēselēs, nes daudz augļu. Mans Dēls cieta, jo uzņēmās jūsu grēkus. Tāpēc jūs, mani bērni, manas mīlestības apustuļi, jūs, kas ciešat, ziniet, ka jūsu ciešanas kļūs gaisma un godība. Mani bērni, kad jūs ciešat sāpes, kad jūs piemeklē ciešanas, jūsos ienāk Debesis, un jūs visiem, kas ir jums līdzās, sniedzat nedaudz Debesu un daudz cerības. Paldies jums! ”