Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'atrodoties'

“Mīļie bērni! Šodien es ielūkojos jūsu sirdīs un skatoties uz tām, Mana Sirds sažņaudzas sāpēs. Mani bērni! Es lūdzu no jums beznoteikumu un tīru mīlestību uz Dievu. Jūs būsiet uz pareizā ceļa tad, ja ar miesu atrodoties uz zemes, dvēselē jūs nemitīgi būsiet saistīti ar Dievu. Pateicoties tādai beznoteikumu un tīrai mīlestībai, jūs spēsiet saskatīt Manu Dēlu ikkatrā cilvēkā. Jūs sajutīsiet vienotību ar Dievu. Un es kā Māte būšu laimīga, tādēļ ka man piederēs jūsu sirdis, svētas un vienotas. Dārgie bērni, es iegūšu jūsu pestīšanu. Pateicos jums! ”

“Mīļie bērni! Kurš gan labāk par mani jums varētu pastāstīt par mana Dēla mīlestību un ciešanām? Es dzīvoju kopā ar Viņu; es cietu kopā ar Viņu. Dzīvojot šīszemes dzīvi, es cietu sāpes, jo biju māte. Mans Dēls mīlēja Debesu Tēva – patiesā Dieva – domas un darbus. Un, kā Viņš man to sacīja, Viņš bija nācis jūs atpestīt. Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties žēlastības stāvoklī, pastāv cerība; tas ir mans Dēls, Dievs, dzimis no Dieva. Viņa vārdi ir mūžīgās dzīves sēkla, kas, iesēta labās dvēselēs, nes daudz augļu. Mans Dēls cieta, jo uzņēmās jūsu grēkus. Tāpēc jūs, mani bērni, manas mīlestības apustuļi, jūs, kas ciešat, ziniet, ka jūsu ciešanas kļūs gaisma un godība. Mani bērni, kad jūs ciešat sāpes, kad jūs piemeklē ciešanas, jūsos ienāk Debesis, un jūs visiem, kas ir jums līdzās, sniedzat nedaudz Debesu un daudz cerības. Paldies jums! ”